Himalaju rozā sāls iegūta smaga darba rezultātā, kaļot to ar rokām vienās no vecākajām sāls raktuvēm pasaulē. Dati par šīm sāls raktuvēm sniedzas 2300 gadu senā pagātnē un ir saistīti ar Aleksandru Lielo. Lai arī nav liecību, ka šīs sāls atrašana palīdzējusi Aleksandram iekarot pasauli, ir zināms, ka tā dāvāja enerģiju viņa nogurušajiem zirgiem.

Šī sāls ir tīra un neapstrādāta, un tās atradnes ir kādas aizvēsturiskas jūras gultne Himalaju kalnos. Zinātnieki ir vienisprātis, ka šajā aizvēsturiskajā jūrā aizsākusies dzīvība, un pastāv teorija, ka dzīvības rašanā ir bijusi kāda nozīme arī sāļiem. Tās pašas minerālvielas, kuras ir rozā sāls sastāvā, atrodamas arī mūsu ķermeņos, kādēļ arī ir iespējama rozā sāls pilnīga metabolizēšana mūsu organismā – to nevar baltā sāls.

Ģeoloģisko procesu un milzīga spiediena rezultātā sālī uzsūkušies apkārtējie minerāli, tā iegūstot savu unikālo sastāvu. Tajā ir 84 minerālvielas – jods, dzelzs oksīds, magnēzijs, varš, selēns, cinks u.c. Šīs minerālvielas arī rada sāls rozā nokrāsu.